LATTEX D

Termins “dizains” ieņem stabilu vietu mūsu dzīvē. Lai gan sākotnēji šo terminu plaši izmantoja tehnoloģiju pasaulē, pasauli pārvalda humanitārās zinības, tāpēc vienkāršajam cilvēkam šis vārds visbiežāk asociējas tieši ar modi, apģērbu un aksesuāriem. Mūsdienīgā kontekstā mums ir zināms interjera dizains, ainavu dizains, tīmekļa lapu dizains, utt. Sākotnēji par dizainu uzskatīja jebkuru radošu darbību, kas virzīta uz izstrādājuma formālo pazīmju un kvalitāšu noteikšanu. Apģērba dizains ir tehnoloģiju un precīzu datu kombinēšana ar radošo lidojumu, jo ceļš no skices līdz gatavam modelim ir tāls. Tas iekļauj gan modeļa radīšanu, mēru ņemšanu, piegrieztnes rasējuma konstruēšanu, auduma, diegu, apdares materiālu piemeklēšanu, pasaules tendenču, zīmolu, kolekciju izpēti…

Apģērba dizains ir ne vien aicinājums, profesija vai amats, bet arī tēlotāja mākslas veids. Apģērbu dizaineram ir savi noteikumi, savi kanoni. Dizainers pārzina apģērbu konstruēšanu un modelēšanu, prot veidot piegrieztnes; tas veic piegriešanu, pilnveido šuvēja prasmes, apgūst jaunas datorprogrammas, kas spēj palielināt ražošanas jaudu, atvieglot dizainera darbu.

Atnākot strādāt uz rūpnīcu, katrs jauns dizainers sākotnēji būs redzams gan še, gan tur, apnīkot tehnologiem ar saviem jautājumiem, pārcilājot audumu atgriezumus, pārskatot apdares materiālus, aplūkojot iepriekš radītos modeļus. Un tikai vēlāk jūs sastapsit šo dizaineru mierīgi dungojam dziesmiņu un zīmējam uz papīra topošo šedevru skices. No malas patiesa meistarība vienmēr šķiet vienkārša, un ne vienmēr uzreiz ir pamanāms, cik daudz darba, laika un spēka ir ieguldīts, lai panāktu šo šķietamo vieglumu un impulsivitāti.

Mūsdienu dizains sevī apvieno profesionalitāti, jaunākās tehnoloģijas un radošo potenciālu. Apģērbu dizainu, pirmkārt, ir jāapgūst, jo personības attīstības procesā ir iespējams ieaudzināt tikai tā estētisko elementu. Turklāt studijas, kas darbojas modeļu aģentūru paspārnē, nav īsti piemērotas šim mērķim. Nepieciešams pētīt audumu, šūšanas aprīkojuma struktūru un īpašības, apgūt modes vēsturi un daudzus specifiskus priekšmetus, kā arī citas zinības, ko piedāvā mūsdienu augstākā izglītība.

Apģērba dizains ir radoša profesija un dizainers nav pasargāts no radošām krīzēm, ilgstoša iedvesmas trūkuma, depresijas, ko rada ikdienas rutīna, pieviltām cerībām (kas ir raksturīgi jaunajiem dizaineriem, kuri paļaujas uz estētisko gaumi, nevis uz tehnoloģijām). Apģērbu ražošanā dizaineru ir noteiktas striktas robežas, ko diktē tirgus pētījumu rezultāti – krāsu gamma, cenas diapazons, audumu un apdares materiālu klāsts. Tirgvedības nodaļas kļūda, sabiedrisko attiecību speciālistu nolaidība var likt kolekcijai vai izstrādājumu līnijai ciest neveiksmi. Šādi no apģērbu dizaina šķīrās Christian Lacroix, viens no luksus klases zīmoliem. Sabiedrisko attiecību kampaņas kļūdas rezultātā tika apturēta ražošana un dizaina centru nācās pārdot, atvadoties no simtiem rūpīgi atlasītu darbinieku. Un tas viss tikai tāpēc, ka “zīmols nebija pieprasīts”.

Dizains ir daļa no globalizācijas. Tas ir daļa no apģērbu ražošanas tehnoloģijas. Tas diktē visu, tomēr vienlaicīgi arī pakļaujas pasaules modes prasībām un pat ir atkarīgs no politiskās situācijas. To visu atcerieties, kad, izdzirdot vārdu “dizains”, jūs iedomāsities kaut ko vienkāršu, vieglu un ātri gaistošu….